Patēriņa paradumi, kas noved vēl lielākos parādos

Patēriņa paradumi, kas noved vēl lielākos parādos

Ja mēs runājam pavisam atklāti, tad jāsaka, ka parādi nav kaut kas tāds, kas notiek vienlaicīgi vai nejauši ar jūsu ikdienas dzīvi. Ir daži konkrēti patēriņa ieradumi, kas noved jūs pie jauniem parādiem. Ja spējat atpazīt un atzīt sevī šos ieradumus jau tagad, tas varētu jums ietaupīt kaudzi naudas un lielu stresa devu. Ja jūs vēlaties pārtraukt slīgt arvien jaunos parādos, kā arī vēlaties maksimāli ātri nomaksāt esošos parādus, jums būtu jāizslēdz šie trīs sliktie paradumi no jūsu ikdienas.

1. Jūs tērējat vairāk naudas, nekā jūs nopelnāt. Daļa no jūsu loģiskās domāšanas uzskata, ka tas tacu nav iespējams katru mēnesi nav tērēt 1200 eiro, kad jūsu ieņēmumu summa sasniedz tikai 1000 eiro. Bet skarbā patiesība ir tāda, ka tērēt vairāk, nekā jūs nopelnāt, ir vieglāk, nekā jūs domājat. Tik viegli, jūs to darāt pat īsti neapzinoties. Iztukšojot ietaupījumus, aizņemoties no radiem un draugiem, izmantojot ātros kredītus, ir dažādi veidi, kā viegli tērēt vairāk naudas, nekā jums patiesībā ir. Jūs varat turpināt ar šāda veida pārtēriņu nedēļām vai pat mēnešiem, bet agrāk vai vēlāk, jūsu naudas krātuves iztukšošanas paradumi jūs panāks, kā liels un drūms parādu mākonis. Padoms: pieturiet savus izdevumus savu ikmēneša ienākumu apjomā, lai jūs dzīvotu no saviem līdzekļiem, nevis uz parāda. Vai arī samaziniet savus izdevumus zem jūsu ienākumiem un izmantojiet iekrāto papildu naudu, lai pakāpeniski nomaksātu parādus.

2. Jūs tērējat naudu, kuras jums nav. Paradums tērēt vairāk naudas, nekā jūs nopelnāt, tieši izriet no naudas tērēšanas, kuras jums nav vai kuru vēl tikai plānots nopelnīt. Jūs tērējat naudu, kuras jums nav, izmantojot kredītkartes un izsniedzot sev aizdevumus “līdz algas dienai”, skaidras naudas avansus, konta overdraftus jeb hvor meget kan jeg låne un tamlīdzīgi. Ja jūs izmantojat šīs metodes, lai apmaksātu rēķinus un veiktu pirkumus, jūs automātiski veidojat parādu. Ja jūs katru mēnesi pilnībā neatmaksājat jau esošo parādu, tas tikai turpinās augt. Jūs varat tikt vaļā no šī sliktā paraduma tādā pašā veidā, kā pirmajā punktā minēts – samazinot savus izdevumus un paļaujoties tikai uz jūsu ienākumiem, lai samaksātu par jūsu vēlmēm un vajadzībām.

3. Izmantot aizdevumu, lai nomaksātu parādu. Kad jūs izmantojat kredītkartes, lai savukārt nomaksātu citas kredītkartes pārtēriņu vai no jauna aizņematies, lai nomaksātu iepriekšējos aizdevumus, jūs absolūti neko nenomaksājat. Jūs vienkārši maināt savu parādu virzienu un uzņemties arvien lielākas parādsaistības. Visi naudas pārskaitījumu darījumiem ir jāpieskaita komisijas maksājumi, un lielākajai daļai aizdevumu ir arī sava veida pirmā iemaksa vai līguma slēgšanas maksa, kas palielina jau tā lielo caurumu jūsu kabatās. No tā izriet pavisam vienkārša matemātika, ja jūs izmantojat parādu, lai nomaksātu parādu, jūs galu galā nonākat vēl sliktākā situācijā nekā tad, kad iesākāt šo it kā “izdevīgo shēmu”. Parāda izmantošana parādu atmaksai var būt noderīga tikai tādā gadījumā, ja jūs varat nosegt tās kredītkartes, kurai ir augstas procentu likmes, atlikumu ar tādu pārskaitījumu no kredītkartes, kurai tās ir krietni zemākas. Tomēr jums ir jābūt uzmanīgiem un jāpievērš uzmanību tam, vai šāda pārskaitījuma bankas komisijas maksas nepārsniegs procentu ietaupījumus. Protams, šādu pārskaitīšanu var veikt vienu vai divas reizes, lai izmantotu tā brīža lielisko likmi, taču ir pilnībā jāizvairās no nepārtrauktas pārskatījumu veikšanas turp un atpakaļ, lai tikai “atbrīvotos” no kredītkaršu ikmēneša maksājumiem.

Vairāk informācijas meklējiet hurtiglannu.com.

Andra Kolberga “Nekas nav noticis” personāžu apraksts

Andra Kolberga “Nekas nav noticis” personāžu apraksts

Darbs ir pilns ar interesantiem pavērsieniem kā jau krimināldetektīvs. Imalda ir tas personāžs, kas nenojauš, ka mātes nāve ir tikai visa sākums.

Darbības laiks, vieta.

Darbības vieta ir Rīga 80. gados, pārsvarā Imaldas mājvieta un ēdināšanas uzņēmumā ‘”Oreanda”. Darbības laiks ir aptuveni 10 gadi.

Galveno varoņu raksturojums.

– Imalda – divus gadus ārstējās psihiatriskajā slimnīcā un nekautrējās par to teikt citiem. Pirms tam viņas laiku aizņēma skola un baletskola. Imaldai patika, ka ģimene kopā vakariņoja, jo visiem bija ikdienas steiga un darbi. Pēc mātes nāves Imalda nevēlējās ne ar vienu runāt vai satikt. Patika būt mājās. Pamatā bija depresija un ar to kombinējās atmiņas traucējumi. Arī tad, kad viņai bija sāpīgi un asaras acīs, Imalda klusēja. Spilgti izjūt tēva atsvešināšanos. Viņa jutās vīlusies, jo ar bērnības acīm skatoties iztēlē viņu redzēja to, kuru bija apskāvusi un mīlējusi bērnībā- visdrošāko, visstiprāko, visgudrāko. Kopš tēva ieslodzījuma bija savādāk. Tagad Imalda vislabāk jutās viena. Viņa ļoti baidījās savas slimības dēļ nokļūt atkal slimnīcā, tāpēc regulāri dzēra zāles. Svarīgi bija pieklājīgi ģērbties. Reizi mēnesī apmeklēja tēvu, atnesa tam produktus. Atsvešinātības plaisa pletās aizvien plašāk.

– Imants – Imaldas un Alekša tēvs, atraitnis. Viņā mīt kā divi dažādi cilvēki. Viens ir tas labais, kuram meita un dēls ir mīļi, kurš kopā ar ģimeni saulrietā gāja uz jūru peldēties un apšļakstīt bērnus ar ūdeni. Svētdienu rītos viņš gatavoja brokastis, lai citi ilgāk varētu pavārtīties gultās. Otrs bija stingrs, ko telefonā var dzirdēt bezjūtīgā cilvēkā ar ledainu balsi. Tajā vienmēr jaušamas draudu notis. Ar telefonu tika panākts, veikts, izšķirts, organizēts, darīts zināms, palīdzēts un izlīdzēts. Kad bija telefons, tad ģimene it kā pazuda. Visu, ko darīja, darīja ģimenes labā, taču, kad priekšsēdētājs lasīja spriedumu, viņš sievas acīs neredzēja līdzjūtību. Sāka sevi uzskatīt par mironi, jo to redzēja sievas acīs. Sevi neuzskatīja par vainīgu, jo daudzi tā darīja, vienīgi viņš pirmais patrāpījies ceļā. Dažiem vienkārši paveicās, un Imants to nespēja pārdzīvot.

– Aleksis – Imaldas brālis. Būdams vecāks par viņu, pēc vecāku nāves uzņemas pienākumu parūpēties par māsu. Diemžēl tas nesanāk tik labi, kā varbūt gribētos. Māsu vienmēr sauc par mazo. Jau no skolas laikiem maz brīvā laika, jo ir aizņemts treniņos un pulciņos. Vēlāk to nomainīja cita lieta, kas bija jūrasskola un, kā Aleksis apgalvoja, kravu pārkraušana un kuģošana. Bieži dzīvoja komandējumos – brauca uz Tallinu, lidoja uz Ļeņingradu, Ventspili, pat Odesu Ukrainā. Kā pats izsakās: darba daudz, bet naudu neredz. Tēva grēku dēļ sākumā paliek bez izbraukšanas vīzas. Vēlāk dabūja darbu Odesas ostā, nākotnē cerēja būt tāljūras konteineru pārvadātājs. Apsolīja dzīvoklī uztaisīt remontu, taču tam vienmēr pietrūka laika. Priecājās par māsas veiksmēm. Dienu pirms kārtējs aizbraukšanas viņš lietoja alkoholu, un bravūrīgi stāstīja par savām nākotnes perspektīvām. Jūrasskolas biedri Aleksim tagad bija gandrīz kā nezinoši plukatas, bet darbabiedriem uz kuģa trūka elementārāko jūrnieku iemaņu. Imalda redzēja, ka brālis ir pārvērties. Naktī, kad Imalda dzirdēja Alekša raudas, tas apstiprināja viņas aizdomas, ka Aleksis melo gan par savu darbu, gan nākotni. Patiesībā viņš bija iesaistījies narkotiku biznesā, kaz ieveda dažādas vielas no Brazīlijas.

Pamatinformācija par krāsām

Pamatinformācija par krāsām

Krāsu teorija ietver sevī dažādas definīcijas, atšķirībā no tā, ar ko mēs to aprakstam. Pastāv trīs krāsu pamatkategorijas teorija, kura ir loģiski izvietota krāsu aplī. Krāsas var izveidot loģisku struktūru. Piemēram, ja mums ir augļu un dārzeņu sortiments, mēs varam organizēt tos pēc krāsām un novietot aplī, kas parāda krāsu attiecību vienām ar otru.

Mākslas sfērā tradicionāls kredit trotz schufa ir krāsu aplis no pamata trīs krāsām: sarkanās, dzeltenās un zilās. Sers Īzaks Ņūtons izstrādāja pirmo apļveida krāsu diagrammu jau tālajā 1666. gadā. Kopš tā laika zinātnieki un mākslinieki ir studējuši un izstrādājuši vairākas variācijas par krāsas jēdzienu. Patiesībā, jebkuras krāsas aplī vai krāsu ritenī rada loģiski sakārtotu secību tīrām nokrāsām.

Primārās krāsas: sarkana, dzeltena, zila
Tradicionālā krāsu teorija pasaka, ka šīs ir tās krāsas, kuras nevar veidot sajaucot nekādas citas krāsas apvienojot. Visas pārējās krāsas ir veidotas šīm 3 krāsām dažādi krustojoties.

Sekundārās krāsas: zaļa, oranža, violeta
Šīs ir krāsas, kuras veidojas tikai sajaucoties pamatkrāsām. Piemēram, sarkana un dzeltena ir oranža, bet dzeltena un zila ir zaļā krāsa.

Terciārās krāsas: dzelteni-oranža, sarkani-oranža, sarkani-violeta, zili-violeta, zilganzaļa, dzelteni zaļa.
Šīs ir krāsas, kuras tiek iegūtas, ja sajauc primārās un sekundārās krāsas. Tieši tāpēc šis krāsu tonis ir veidots no diviem vārdiem – kleinkredit.

Krāsu harmonija
Harmoniju var definēt kā patīkamu apvienojumu daļu, vai tā būtu mūzika, dzeja, krāsas, vai pat saldējums. Runājot par harmoniju no vizuālās puses, tad tas ir kaut kas, kas ir patīkams acīm. Ja kaut kas nav harmonisks, tad tas var likties garlaicīgs vai pat haotisks. Krāsu harmonija nodrošina vizuālu interesi un sajūtas. Harmonija ir dinamisks līdzsvars.

Krāsu harmonijas formulas
Pastāv daudz un dažādas harmonijas teorijas:

  • 1. Krāsu shēma, pamatojoties uz analoģiskām krāsām. Analogas krāsas ir kāda toņa trīs nokrāsas, kas ir blakus uz 12 daļu krāsu riteņa. Piemēram, dzelteni zaļā, dzeltenā un dzelteni oranžā krāsa. Parasti viena no trim krāsām dominē, kā šajā gadījumā dzeltenā.
  • 2. Krāsu shēma, pamatojoties uz papildu krāsām. Papildu krāsas ir jebkuras divas krāsas, kuras ir tieši pretī viena otrai uz krāsu apļa, piemēram, zaļā un sarkanā vai sarkanā purpura krāsa un dzelteni zaļā krāsa. Dabā šādu shēmu varētu ieraudzīt, piemēram, zaļas orhidejas lapas un purpura violetais orhidejas zieds. Šīs pretējās krāsas rada maksimālu kontrastu un maksimālu stabilitāti.
  • 3. Krāsu shēma, balstīta uz dabas toņiem. Daba nodrošina perfektu izejas punkti krāsu harmonijā kredit für arbeitslose. Daudzas krāsas veido labu saskaņu, neatkarīgi no tā, vai kombinācija iekļaujas tehniskā krāsu harmonijas formulā, ka jābūt analogām krāsām vai pretējām krāsām vienai pie otras.

Krāsu konteksts
Pavisam sarežģīta joma ir tas, kā krāsas uzvedas attiecībā pret citām krāsām. Sarkanā krāsa daudz labāk izceļas uz melna fona, bet nedaudz izplūdusi pret baltu fonu. Savukārt, oranža krāsa padara sarkanu pavisam nedzīvu, bet pretstats zili zaļā krāsa izceļ sarkano ar spožumu. Uz melnas krāsas fona, viens un tas pats objekts parādīsies lielāks, nekā uz citas krāsas toņa fona.